Sanitāro un pastāvīgi mitru telpu šuvju veidošana un blīvēšana

HERMĒTIĶU IZVĒLE

Hermētiķi tiek izvēlēti, ņemot vērā mehānisko, ķīmisko un lietošanas laikā radušos iedarbību. Dabīgā akmens vai betona segumiem tiek izmantoti speciāli dabīgajam akmenim pielāgoti hermētiķi. Jāizvērtē hermētiķa tehnisko datu lapā norādītās īpašības. Iesakām – OTTOSEAL S100, OTTOSEAL S105 (ļoti laba cenas un kvalitātes attiecība!!!) un OTTOSEAL S110.

ŠUVJU IZMĒRI

Universāla standarta šuves formula: hermētiķa biezumam jābūt divreiz mazākam par šuves platumu.

Pareizi noformēt hermētiķa biezumu palīdz blīvauklas. Parasti tiek izmantotas PE putu auklas.

TRIJSTŪRA ŠUVES

Trijstūra šuvju platumam b jābūt min. 5 mm. Nosakot šuves platumu b, obligāti jāņem vērā tas, lai kopējā hermētiķa deformācija (saspiešanas, stiepšanas, bīdes summa) nepārsniegtu kopējo pieļaujamo šuves hermētiķa deformāciju max 25%.

Kustību daudzums, piem. lējuma drupšana (biežāk jaunbūvēs), īpaši palielinās (atsevišķos gadījumos līdz 100%). Kā sekas hermētiķis izjūt pārslodzes, kas izraisa plaisas vai saķeres bojājumus, kurus pie šādiem šuvju platumiem nav iespējams ietekmēt.

Iekšējo sienu segumi: savienojumi ar griestiem, savienojumi ar grīdām uz atdalošā un izolējošā slāņa, izmantojot vienlaidu segumus, virs daudzslāņu pamatnes, ja nav betona pamatnes, iekšējās grīdas. 5 – 10 mm

Uz betona: savienojumi starp sienām, balstiem, kolonnām, nostiprināmām un grīdā iebūvējamām detaļām. 5 – 10 mm

Uz atdalošā slāņa: elementu (segmentu) atdalīšana, ja elementa garums atkarībā no lējuma biezuma ir 8 – 12 m. Savienojumi starp sienām, balstiem, kolonnām, nostiprināmām un grīdā iebūvējamām detaļām, durvju ailes (sliekšņi), ja pamatnes augstumi ievērojami atšķiras, mainoties lējuma biezumam. 5 – 10 mm

Elementiem (segmentiem) jābūt pietiekami stabiliem.

Uz izolācijas slāņa: elementu (segmentu) atdalīšana, laukumu sānu garums 8 m, savienojumi starp sienām, balstiem, kolonnām, nostiprināmām un grīdā iebūvējamām detaļām, durvju ailes (sliekšņi), ja pamatnes augstumi ievērojami atšķiras, mainoties lējuma biezumam. 8 – 10 mm

Elementiem (segmentiem) jābūt pietiekami stabiliem. Nedrīkst pārsniegt 40 m2 izmēru.

Šuves platuma aprēķināšana

Gaidāmā kustība var tikt aprēķināta, pamatojoties uz trim faktoriem:

• Būvbloka lineārās izplešanās koeficientu
• Temperatūras starpību, grādos (T)
• Būvbloka garumu, mm (L)

Piem.: granīta būvbloka (= 8 x 10-6) garums ir 2 m (2000 mm), temperatūras starpība 70 C (no -20 C līdz +50 C).

Garuma izmaiņa 8 x 10-6 1 / C x 70 C x 2000 mm = 1,1 mm

Sanitāro un mitro telpu šuvju blīvēšanai tiek izmantoti hermētiķi, kuru kopējā pieļaujamā deformācija ir 20% – 25%.

Formula: Garuma izmaiņa, mm x 100 / hermētiķa kopējā pieļaujamā deformācija

Šuves platums izspiežamiem (elastīgiem) hermētiķiem:

Šuves platums, ja garuma izmaiņa ir 1,1 mm, min. – 5mm (kopējā pieļaujamā deformācija 25%), 10 mm (kopējā pieļaujamā deformācija 12,5%).

Secinājums: Lai nepārslogotu hermētiķi, kura kopējā pieļaujamā deformācija ir 25%, šuves platumam starp divām granīta 2 m garām plāksnēm, ja temperatūras starpība ir 70 C, jābūt min. 5 mm.

Ja hermētiķa kopējā pieļaujamā deformācija ir daudz mazāka, šuvei jābūt ievērojami platākai.

Lielu slodžu gadījumā – piem. grīdas apsilde – malu un grīdas šuvju platumam b attiecīgi jābūt lielākam. Tie jānorāda projektētājam.

GRĪDAS ŠUVJU VEIDOŠANA

Visa zemāk sniegtā informācija ir balstīta uz nosacījumu, ka sagatavošanas (sākotnējie) darbi, piem.: pamatnes liešana vai seguma uzlikšana, tiks veikti ar visu nepieciešamo izlīdzinošo aprīkojumu. Grīdas segumu uz slodzes sadalošās pamatnes (lējuma) var klāt tikai tad, kad pamatne (pēc ražotāja datiem) ir pietiekami sacietējusi.

Atlikušais mitrums jānosaka ar spec. (CM) ierīci.

Liels mitruma daudzums izraisa slodzes sadalījuma slāņa deformācijas un līdz ar to lielāku šuvju kustību un hermētiķa plaisāšanu.

Projektētājam, sastādot šuvju plānu, jāvadās pēc DIN 18560 2. un 4. daļas nodaļām par šuvju veidiem un izpildi. Šuvju plāns jāiesniedz darbuzņēmējam kā viena no darbu apraksta daļām.

Laukus ierobežojošās šuves (segumu gareniskās izplešanās šuves):

Laukus ierobežojošās šuves sadala segumu atsevišķos segmentos. Segmentu izmērs tiek noteikts, pamatojoties uz DIN 18560 „Lējumi būvniecībā”.

Malu šuves (grīda / siena):

Malu šuves ierobežo grīdas un sienu vai grīdā iebūvēto būvelementu malas. Tās tiek veidotas kā segmentus ierobežojošas šuves.

No pieredzes zināms, ka zona siena / grīda ir ļoti kustīga, ko daļēji nav iespējams kontrolēt, piem.: būvniecības sēšanās vai cementēto būvelementu saraušanās sekas. Šī iemesla dēļ ieteicams malu šuves veidot taisnstūrveida.

Klājot plāksnes un flīzes uz plānas pamatnes ar fiksējošu izolāciju, konstrukcijā veidojas šauras šuves. Tās var būt trijstūrveida.

Tomēr šajā gadījumā īpaša uzmanība jāpievērš konstrukcijas izpildei, piemēram: lējuma kvalitātei, pietiekamam hermētiķa saķeres laukumam, kā arī lielai kopējai pieļaujamajai deformācijai 25%.

Malu šuves neizbēgami ietekmē lējuma fizikālās deformācijas. Tāpēc šuves var plaisāt, jo tiek pārsniegtas pieļaujamās kopējās deformācijas robežas.

SIENU ŠUVJU VEIDOŠANA

Savienojošās šuves tiek veidotas starp sienas segumu un starpslāni un iebūvējamām detaļām. Parasti tās ir seguma biezumā, bet nepieciešamības gadījumā tās tiek veidotas līdz pat nesošajai pamatnei. Atkarībā no stiprināšanas veida var būt nepieciešams arī piemērots pildmateriāls.

Savienojošās šuves sienu stūros (stūra šuves)

Vertikālajos iekšējos stūros ir nepieciešamas savienojošās elastīgi blīvētās šuves. Parasti šuvju kustība ir neliela, tāpēc pietiek ar trijstūra šuvēm. Ja sagaidāma lielāka kustība, tiek veidotas taisnstūrveida šuves.

Savienojošās šuves siena / griesti

Savienojošās šuves starp sienas segumu un griestiem tiek veidotas, ja sagaidāms spriegums un/vai slodzes.

SANITĀRO TELPU ŠUVES

Savienojošās šuves

Savienojošās šuves pie sanitārā aprīkojuma, piem.: izlietnēm, bidē, podiem, pisuāriem u.c., parasti ietekmē mazāka kustība. Parasti pietiek ar trijstūra blīvējumu.

Deformācijas šuves pie vannām ar blīvi un izspiežamiem hermētiķiem

Vannām un dušas paliktņiem jābūt tik stingri nostiprinātiem, lai hermētiķa savienojošajā šuvē, lietojot aprīkojumu pēc vajadzības, kopējās pieļaujamās deformācijas nepārsniegtu noteiktās robežas. Ieteicams zem vannām uzstādīt kustīgus turētājus, lai izvairītos no šuvju plaisāšanas. Pirms šuvju veidošanas jāveic slodzes tests. Praktiski noderīgi pirms šuvju blīvēšanas vannu piepildīt (noslogot).

Savienojošajām šuvēm jābūt izveidotām tā, lai ūdens, kas tek no sienas, nonāktu vannā.

Akrila vannām to lielāko deformāciju dēļ ieteicams lielāks saķeres laukums, bet optisku apsvērumu dēļ tas netiek izmantots, tāpēc šīs šuves tiek traktētas kā „kopjamās šuves”.

Kustīgās vannu šuves ar elastīgu apmales lenti (vannas malas blīvēšanas lenti) tiek saskaņotas ar silikona hermētiķi.

Elastīgā apmales lente (vannas malas blīvēšanas lente) amortizē kustību, ja rodas virsmu sadursme, un ir ieteicama vannas stiprināšanai pie sienas.

Savienojošās šuves pie būvelementiem

Šādas šuves tiek veidotas starp sienu segumiem un būvelementiem, piem.: durvīm, logiem, caurulēm. Parasti tās ir seguma biezumā, bet nepieciešamības gadījumā tās tiek veidotas līdz pat nesošajai pamatnei.

Sagatavots pēc Vācijas IVD instrukcijām